Atbildīga azartspēļu prakse Latvijā: Jaunākās iniciatīvas un to efektivitāte 2025. gadā

Azartspēļu industrija Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas izmaiņas. Jaunie noteikumi, kas ieviesti Rīgā, balstās uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņem vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Pētījumi liecina, ka pastāv tieša sakarība starp alkohola lietošanu un azartspēļu paradumiem, jo 60% cilvēku, kuri nelietoja alkoholu, norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Latvijas likumdošana nosaka, ka azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikai pēc attiecīgo licenču saņemšanas. Valdība ir izstrādājusi Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, lai mazinātu ar azartspēlēm saistītos riskus un nodrošinātu kontrolētu nozares attīstību. Šie pasākumi ir vērsti uz sabiedrības interešu aizstāvību, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp industrijas ekonomisko ieguldījumu un potenciālo kaitējumu.

Atbildīgas azartspēļu prakses pamati Latvijā

Latvijā atbildīga azartspēļu prakse balstās uz konkrētiem principiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē šo nozari. Valsts cenšas līdzsvarot azartspēļu pieejamību ar sabiedrības aizsardzību.

Atbildīgas spēles definīcija un nozīme

Atbildīga azartspēļu prakse Latvijā nozīmē tādu spēļu organizēšanu, kas samazina potenciālo kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai kopumā. Tā ietver pasākumus, kas palīdz spēlētājiem kontrolēt savu spēlēšanas uzvedību un nepieļaut atkarības veidošanos. Šobrīd Latvijā azartspēles organizē 20 komersanti, no kuriem astoņi piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino. Viens komersants specializējas cita veida azartspēlēs. Katram no šiem uzņēmumiem ir jāievēro atbildīgas prakses pamatprincipi. Atbildīgas spēles galvenais mērķis ir aizsargāt neaizsargātās sabiedrības grupas, īpaši jauniešus un personas ar tieksmi uz atkarībām. Pētījumi rāda, ka tie, kas nelieto alkoholu, retāk iesaistās azartspēlēs.

Normatīvais regulējums un tiesiskie aspekti

Latvijas azartspēļu nozari regulē vairāki likumi un noteikumi, kas nosaka licencēšanas kārtību, spēļu organizēšanu un uzraudzību. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir galvenā institūcija, kas pārrauga šo nozari. Inspekcija uztur licencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju sarakstu, kas ir pieejams tās mājaslapā. Šis saraksts palīdz patērētājiem atšķirt legālos operatorus no nelegālajiem. Likumdošana nosaka arī prasības attiecībā uz spēlētāju vecumu, reklāmu un pašizslēgšanās mehānismiem. Zviedrijas piemērs, kur pastāv valsts monopola sistēma un tiek ieviestas jaunas likumdošanas iniciatīvas, tiek pētīts kā iespējamais labās prakses paraugs.

Azartspēļu ietekme uz sabiedrību

Azartspēles var radīt nopietnas sekas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Latvijas pētījumu dati liecina par saistību starp azartspēļu paradumiem un citām atkarībām. Procesu atkarības, ieskaitot azartspēļu atkarību, var izraisīt finansiālas problēmas, ģimenes konfliktu un pat noziedzību. Kopienās, kur azartspēles ir plaši pieejamas, bieži novēro lielāku sociālo problēmu īpatsvaru. Valsts un azartspēļu organizētāji kopīgi strādā pie prevencijas programmām un atbalsta mehānismiem. Ļoti svarīgi ir nodrošināt sabiedrības izglītošanu par atkarību riskiem un pieejamo palīdzību.

Jaunākās iniciatīvas atbildīgas azartspēļu prakses veicināšanai

Latvijā pēdējos gados ir ieviesti vairāki jauni risinājumi, lai mazinātu azartspēļu atkarības riskus. Šīs iniciatīvas ietver gan likumdošanas izmaiņas, gan valsts iestāžu projektus un sabiedrības izglītošanas pasākumus.

Pēdējo gadu tiesību aktu grozījumi

2021. gadā Latvijā tika apstiprinātas "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam", kas nosaka galvenos virzienus nozares regulēšanai.

Šajā dokumentā īpaša uzmanība pievērsta atkarības risku mazināšanai un spēlētāju aizsardzībai. Svarīgākās izmaiņas likumdošanā ietver stingrākas prasības azartspēļu organizētājiem attiecībā uz spēlētāju identifikāciju. Tagad interaktīvo azartspēļu organizētājiem jānodrošina efektīvāki pašierobežošanas mehānismi. Valdība ir pieņēmusi arī grozījumus, kas paredz plašākas pilnvaras Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. Šī iestāde var bloķēt nelicencēto azartspēļu vietnes, tādējādi ierobežojot nelegālo operatoru darbību. Eiropas Parlamenta ieteikumi arī ietekmējuši Latvijas normatīvo aktu izmaiņas, īpaši attiecībā uz reklāmas ierobežojumiem un atbildīgas spēles principu ieviešanu.

Valsts institūciju un nevalstisko organizāciju projekti

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir izveidojusi licencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju sarakstu, kas publiski pieejams inspekcijas mājaslapā. Šāda caurskatāmība palīdz spēlētājiem atšķirt legālus operatorus no nelegāliem. Veselības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir uzsākusi vairākus projektus procesu atkarību, tostarp azartspēļu atkarības, novēršanai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešiem un citām riska grupām. Pašvaldībās tiek īstenoti veselības veicināšanas pasākumi, kas vērsti uz atkarības risku mazināšanu. Šie pasākumi ietver gan izglītojošas aktivitātes, gan atbalstu personām, kas cieš no azartspēļu atkarības. Vairākas nevalstiskās organizācijas piedāvā bezmaksas konsultācijas un atbalsta grupas cilvēkiem ar azartspēļu problēmām un viņu ģimenēm.

Sabiedrības informēšanas kampaņas

Pēdējos gados Latvijā ir notikušas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas par azartspēļu riskiem. Šīs kampaņas ir vērstas uz dažādām sabiedrības grupām, īpaši jauniešiem un ģimenēm. Sociālajos medijos regulāri parādās informatīvi materiāli par atbildīgas spēles principiem un brīdinājuma pazīmēm, kas liecina par problēmām ar azartspēlēm. Šie materiāli palīdz cilvēkiem atpazīt riska uzvedību. Valsts institūcijas sadarbībā ar azartspēļu organizētājiem ir izveidojušas informatīvus bukletus un plakātus, kas tiek izvietoti spēļu zālēs. Tajos ir informācija par palīdzības iespējām un tālruņa numuriem, kur vērsties pēc atbalsta. Skolu izglītības programmās ir iekļauta informācija par atkarību riska faktoriem, tostarp azartspēlēm. Tas palīdz veidot jauniešu izpratni par risku un atbildīgu attieksmi jau agrīnā vecumā.

COVID-19 pandēmijas ietekme uz azartspēļu praksi

COVID-19 pandēmija būtiski pārveidoja azartspēļu nozari Latvijā, izraisot gan ierobežojumus fiziskajās spēļu zālēs, gan veicinot strauju tiešsaistes platformu popularitātes pieaugumu. Šīs pārmaiņas radīja jaunus izaicinājumus gan nozarei, gan atbildīgas azartspēļu prakses ieviešanai.

Izmaiņas azartspēļu nozarē pandēmijas laikā

Pandēmijas laikā azartspēļu industrija Latvijā piedzīvoja ievērojamus satricinājumus. Fizisko spēļu zāļu darbība tika īslaicīgi apturēta, kas būtiski samazināja valsts ienākumus no azartspēlēm. Saskaņā ar nozares pārskatu, pēdējie trīs gadi azartspēļu industrijai bijuši īpaši izaicinoši. COVID-19 izraisītā pandēmija tieši ietekmēja visu nozares darbību. Ierobežojumu laikā daļa spēlētāju pārtrauca vai samazināja azartspēļu aktivitātes, kamēr citi meklēja alternatīvas. Sabiedrības veselības apsvērumi kļuva prioritāri, tāpēc daudzi operatori bija spiesti pārskatīt savas darbības stratēģijas.

Attālināto risinājumu popularitāte

Pandēmijas laikā ievērojami pieauga tiešsaistes azartspēļu platformu popularitāte. Spēlētāji, kuri iepriekš apmeklēja fiziskās spēļu zāles, pārgāja uz digitālajiem risinājumiem. Tiešsaistes platformas piedāvāja plašākas iespējas azartspēļu cienītājiem, taču radīja arī jaunus izaicinājumus atbildīgai spēles praksei. Attālinātajā vidē kļuva grūtāk uzraudzīt spēlētāju uzvedību un problēmu pazīmes. Lai risinātu šos jautājumus, tika pastiprināta virtuālo platformu kontrole un izstrādāti jauni rīki spēlētāju aizsardzībai. Tiešsaistes azartspēļu platformām nācās ieviest papildu drošības pasākumus, piemēram, spēles laika ierobežojumus un pašizslēgšanās opcijas.

Efektivitātes izvērtēšana un sabiedrības līdzdalība

Lai novērtētu jaunieviesto azartspēļu prakšu ietekmi, nepieciešams gan analizēt statistikas datus, gan iesaistīt sabiedrību procesa vērtēšanā. Šī pieeja nodrošina vispusīgu skatījumu uz iniciatīvu faktisko efektivitāti un palīdz identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Statistikas dati par atbildīgas spēles iniciatīvu ietekmi

Latvijā regulāri tiek apkopoti dati par atbildīgas spēles iniciatīvu rezultātiem. Šie dati parāda, ka pēdējo divu gadu laikā par 15% samazinājies to spēlētāju skaits, kuri tērē vairāk nekā plānojuši. Visefektīvākā ir izrādījusies spēlētāju pašierobežošanas funkcija, ko izmantojuši jau 8500 spēlētāju. Šī iespēja ļauj personām iestatīt laika un naudas limitus, tādējādi mazinot pārmērīgas azartspēļu lietošanas risku. Statistika arī atklāj, ka kopienas izglītošanas programmas ir sasniegušas aptuveni 30% mērķauditorijas, īpaši jauniešus un ģimenes. Tomēr joprojām trūkst precīzu datu par to, cik ilgtspējīgas ir šīs izmaiņas uzvedībā.

Sabiedrības viedoklis un līdzdalība

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, 64% Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku kontroli azartspēļu jomā. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta dažādos veidos - gan caur aptaujām, gan atklātām diskusijām. Iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties jauno iniciatīvu izvērtēšanā, kas palīdz uzlabot to efektivitāti. Šī pieeja saskan ar Eiropas labāko praksi - kā norāda pētījumi, sabiedrības iesaiste ir būtiska ne tikai jaunu tiesību aktu izstrādē, bet arī to efektivitātes novērtēšanā. Nozīmīga loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv ģimeņu intereses. Tās regulāri organizē diskusijas un izglītojošus pasākumus, lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret azartspēlēm kopienās.

Atbildīgas azartspēļu prakses saistība ar profesionālo un akadēmisko vidi

Profesionālā un akadēmiskā vide Latvijā arvien vairāk iesaistās atbildīgas azartspēļu prakses veicināšanā, gan izstrādājot pētījumus, gan veidojot specializētas izglītības programmas.

Izglītības programmas un pētniecība atbildīgas spēles jomā

Rīgas Tehniskā universitāte ir ieviesusi studiju programmas elementus, kas pievēršas atbildīgai azartspēļu praksei sociālās atbildības kursu ietvaros. Šīs profesionālās augstākās izglītības programmas mērķi ietver izpratnes veidošanu par azartspēļu ietekmi uz sabiedrību. Profesionālās izglītības programmās tiek integrēti materiāli par atkarību profilaksi un atbildīgas spēles principiem. Studiju programmu attīstības plānos arvien biežāk parādās sadaļas par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību azartspēļu nozarē. Banku Augstskola ir parādījusi iniciatīvu, veidojot pētījumus sociālās atbildības jomā. Piemēram, profesores Dzintras Atstājas vadībā tika veikts pētījums par atbildīgu dizainu, kas netieši saistāms ar vides veidošanu, kas mazina atkarību risku.

Akadēmiskā personāla loma un sadarbība

Akadēmiskais personāls Latvijā arvien aktīvāk iesaistās diskusijās par azartspēļu regulējumu un atbildīgu praksi. Eksperti no augstskolām piedalās darba grupās, kas izstrādā priekšlikumus azartspēļu vides uzlabošanai Latvijā. Studentu zināšanu novērtēšanā tiek iekļauti jautājumi par atbildīgu azartspēļu praksi, īpaši programmās, kas saistītas ar tūrismu, viesmīlību un uzņēmējdarbību. Materiāli tehniskā bāze tiek papildināta ar resursiem, kas palīdz izprast atkarību mehānismus. Augstskolu akreditācijas procesā arvien biežāk tiek vērtēta arī sociāli atbildīgu tēmu iekļaušana programmās. Sadarbība starp akadēmisko personālu un nozares profesionāļiem nostiprinās, veidojot kopīgus seminārus un konferences.

Darba aizsardzība un darba dalīšana azartspēļu nozarē

Azartspēļu nozarē darba aizsardzības un darba dalīšanas jautājumi ieņem svarīgu lomu, nodrošinot gan darbinieku drošību, gan pakalpojumu kvalitāti. Latvijas likumdošana šajā nozarē nosaka stingrus standartus, kas jāievēro visiem azartspēļu operatoriem.

Darbinieku apmācība un uzņēmumu atbildība

Azartspēļu uzņēmumos darbinieku apmācība ir obligāta prasība, kas izriet no Azartspēļu un izložu likuma. Katram darbiniekam jāpārzina ne tikai spēļu noteikumi, bet arī drošības protokoli krīzes situācijās. Uzņēmumu atbildība ietver regulāras darbinieku instruktāžas par rīcību problēmsituācijās ar klientiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta apmācībai atpazīt problēmspēlētājus un pareizi rīkoties saskarsmē ar tiem. Lielākie azartspēļu operatori Latvijā ievieš papildu apmācību programmas, kas pārsniedz likumā noteiktās prasības. Šīs programmas ietver psiholoģisko sagatavotību darbam ar dažādām klientu grupām un stresa pārvaldības prasmes.

Darba organizācija un drošības principi

Darba dalīšana azartspēļu zālēs tiek organizēta, ievērojot maiņu sistēmu ar obligātajiem atpūtas periodiem. Tas samazina darbinieku nogurumu un uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Fiziskās drošības principi ietver:

• Videonovērošanas sistēmas
• Trauksmes pogas pie kases un spēļu galdiem
• Skaidras naudas aprites drošības protokolus

Darba vides riska faktoru novērtēšana notiek regulāri, pārbaudot gan fiziskos, gan psiholoģiskos riska faktorus. Darbinieki, kas strādā naktsmaiņās, saņem papildu drošības instrukcijas un atbalstu. Azartspēļu nozarē arvien vairāk tiek ieviesti digitālie risinājumi, kas atvieglo darba dalīšanu un uzlabo darba aizsardzību. Šie risinājumi ļauj automatizēt rutīnas uzdevumus un ļauj darbiniekiem vairāk koncentrēties uz klientu apkalpošanu un drošības jautājumiem.

Azartspēļu prakses sociāli ekonomiskās sekas

Azartspēļu industrija Latvijā rada gan ekonomiskās, gan sociālās sekas, kas ietekmē dažādus sabiedrības slāņus. Šīs sekas izpaužas gan individuālā, gan kopienas līmenī, veidojot sarežģītu sociāli ekonomisko ainu.

Ekonomiskā ietekme uz ģimenēm

Pētījumi liecina, ka azartspēļu atkarība būtiski ietekmē ģimeņu finansiālo stabilitāti. Parādi, kas rodas nekontrolētas azartspēļu prakses rezultātā, var novest pie ģimenes ietaupījumu izsīkšanas un pat īpašumu zaudēšanas. Latvijas dati rāda, ka pastāv saistība starp alkohola lietošanu un azartspēļu paradumiem – aptuveni 60% no tiem, kas nelietoja alkoholu, norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Tas norāda uz potenciālu risku kumulatīvai atkarībai. Ģimenes, kurās kāds loceklis cieš no azartspēļu atkarības, bieži saskaras ar papildu izdevumiem ārstēšanai un psiholoģiskai palīdzībai. Šīs izmaksas var radīt ilgtermiņa finansiālas grūtības. Bērni no ģimenēm, kas cieš no azartspēļu atkarības sekām, var saskarties ar nepietiekamu materiālo nodrošinājumu, kas ietekmē viņu izglītības un attīstības iespējas.

Kopienas iesaiste un risinājumi

Latvijas pašvaldības meklē līdzsvaru starp azartspēļu kā legāla komercdarbības veida atzīšanu un tā negatīvo seku ierobežošanu. Dažas pašvaldības ir ieviesušas ierobežojumus azartspēļu zāļu izvietojumam, lai mazinātu to pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Vietējās kopienas organizācijas aizvien aktīvāk iesaistās atkarības profilakses pasākumos. Šīs iniciatīvas ietver gan izglītojošus pasākumus, gan atbalsta grupas azartspēļu atkarībā nonākušajiem un viņu ģimenēm. Valsts līmenī notiek politikas maiņa, pārejot no ekonomiskā regulējuma uz sociāli atbildīgāku pieeju. Jaunās azartspēļu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz pastiprinātu uzmanību pievērst tieši atkarību profilaksei un sabiedrības aizsardzībai. Latvijā darbojas aptuveni 2700 licencētu azartspēļu pakalpojumu pārdevēju, kas rada darbavietas un nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus tas rada nepieciešamību pēc efektīviem sociāliem aizsargmehānismiem.

Energoefektivitāte un vides aspekti azartspēļu industrijā

Latvijas azartspēļu industrija aizvien vairāk pievērš uzmanību energoefektivitātei un vides jautājumiem. Daudzas spēļu zāles darbojas ēkās ar augstu energoresursu patēriņu. Nozarē notiek pakāpeniska pāreja uz efektīvākiem risinājumiem. Pēdējo gadu laikā vairākas azartspēļu kompānijas ir ieviesušas LED apgaismojumu, kas ievērojami samazina elektrības patēriņu. Tiek uzstādītas energoefektīvas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas. Vairāki azartspēļu operatori jau ir sākuši veidot energoauditus savām telpām, lai identificētu jomas, kur iespējams uzlabot efektivitāti. Šie pasākumi ne tikai samazina izmaksas, bet arī veicina nozares ilgtspējību. Interesanti, ka tiešsaistes azartspēļu platformas uzsver savu priekšrocību vides kontekstā. Tās neprasa fiziskas telpas un samazina nepieciešamību pēc transporta, tādējādi samazinot kopējo oglekļa pēdu. Daudzas azartspēļu zāles atrodas vecākās ēkās, kur energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamas investīcijas. Valdības noteiktās energoefektivitātes prasības nākotnē var kļūt stingrākas. Azartspēļu uzņēmumi jau tagad plāno ilgtermiņa stratēģijas šo jautājumu risināšanai. Galvenās energoefektivitātes iniciatīvas azartspēļu nozarē:

• Moderno spēļu automātu izmantošana ar mazāku enerģijas patēriņu
• Ēku siltināšana un energoresursu patēriņa optimizācija
• Atjaunojamo energoresursu izmantošana
• Digitalizācija un papīra dokumentu samazināšana

Dokumentu aprite azartspēļu uzņēmumos

Azartspēļu uzņēmumos dokumentu aprite ir stingri reglamentēta, ievērojot gan likumdošanas prasības, gan arī iekšējās kontroles mehānismus. Šāda pieeja palīdz nodrošināt caurskatāmību un atbilstību likuma normām.

Dokumentu kopiju un datu pārvaldība

Azartspēļu uzņēmumos dokumentu kopiju uzglabāšana ir obligāta prasība, ko uzrauga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI). Katram uzņēmumam jānodrošina sistematizēta pieeja klientu identifikācijas dokumentu, darījumu apliecinājumu un licenču dokumentācijas saglabāšanai. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, azartspēļu operatoriem jāglabā dokumentu kopijas vismaz piecus gadus. Šis noteikums palīdz novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Dokumentu aprites procesos iekļauj:

• Klientu identifikācijas dokumentu kopijas
• Licencēšanas dokumentāciju
• Finanšu darījumu apliecinājumus
• Darbinieku apmācību apliecinošus dokumentus

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk uzņēmumu pāriet uz elektronisko dokumentu pārvaldību. Tas atvieglo dokumentu kārtošanu un uzglabāšanu.

Azartspēļu prakses ietekme uz kultūru un izklaidi

Azartspēļu klātbūtne Latvijas kultūras un izklaides vidē ir kļuvusi arvien redzamāka. Spēļu zāļu izvietojums pilsētvidē un reklāmas masu medijos ietekmē sabiedrības uztveri par azartspēlēm kā izklaides veidu. Latvijas kinofilmās un televīzijas raidījumos azartspēles bieži tiek attēlotas kā aizraujoša nodarbe vai dramatisks elements. Šāds attēlojums var veicināt normalizāciju, jo īpaši jauniešu vidū. Pētījumu dati liecina, ka eksistē saistība starp alkohola lietošanu un azartspēļu paradumiem. Aptuveni 60% no tiem, kas nelieto alkoholu, norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Azartspēļu organizētāji aizvien vairāk mēģina pozicionēt savas darbības kā izklaides industrijas daļu, nevis tikai kā spēles par naudu. Šāda tendence ietekmē kultūras pasākumu sponsorēšanas praksi. Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par nelicencēto azartspēļu operatoru ietekmi. Šie operatori nereti izmanto populārus kultūras tēlus vai pasākumus savās reklāmās, kas rada papildu riskus patērētājiem. Kultūras pasākumu organizētāji un izklaides vietas saskaras ar dilemmu, pieņemot azartspēļu industrijas sponsorēšanu. No vienas puses tas nodrošina finansējumu, bet no otras - var veicināt azartspēļu normalizāciju.

Sociālie faktori un emocionālais aspekts azartspēlēs

Azartspēles ietekmē cilvēkus ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli un sociāli. Vairāki pētījumi parāda, ka daudzi cilvēki azartspēlēs meklē aizbēgšanu no ikdienas rutīnas un problēmām.

Mīlestības, atkarību un emocionālās veselības saistība

Cilvēku dzīvē mīlestība un emocionālais atbalsts ir nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt atkarības attīstību. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem trūkst stabilu attiecību vai emocionāla atbalsta, biežāk meklē mierinājumu azartspēlēs. Emocionālais tukšums, vientulība un atbalsta trūkums var būt nopietni riska faktori procesu atkarību attīstībai. Azartspēles var kļūt par aizvietotāju citām emocionālām vajadzībām. Sociālā vide arī būtiski ietekmē azartspēļu paradumu attīstību. Cilvēki, kas sastopas ar sociālo spriedzi un grūtībām, biežāk izmanto azartspēles kā "glābiņu" no realitātes. Atbildīgas azartspēļu prakses veicināšanai ir svarīgi ņemt vērā šos emocionālos faktorus. Tas nozīmē ne tikai ierobežot azartspēļu pieejamību, bet arī stiprināt sociālo atbalstu tiem, kuri nonākuši atkarībā.