Latvijas Azartspēļu un izložu likums — ceļvedis 2026

Pirmais Azartspēļu un izložu likums Latvijā tika pieņemts 1996. gadā, drīz pēc neatkarības atjaunošanas un atļaušanas privātās azartspēļu darbības. Likums kopš tā laika ir piedzīvojis vairākas būtiskas izmaiņas — 2006. gadā ar plašu pārstrādi, 2012. gadā saistībā ar online azartspēļu regulējuma ieviešanu, un jaunākās izmaiņas saistībā ar atbildīgas spēles instrumentu paplašināšanu un naudas atmazgāšanas novēršanas prasību stingrāku piemērošanu.

Likuma struktūra ietver pamatdefinīcijas (kas ir azartspēle, kazino, spēļu zāle, loterija, totalizators), licencēšanas procedūras, operatoru pienākumus, IAUI funkcijas, spēlētāju aizsardzības normas, atbildīgas spēles prasības un sankciju sistēmu. Likums ir pieejams Latvijas Vēstnesī un Latvijas Republikas Tiesību aktu portālā likumi.lv.

Likums uzliek operatoriem virkni pienākumu. Galvenie ietver: derīgas IAUI licences saglabāšana, atbilstība finanšu izcelsmes prasībām, RTP atbilstība (sertificēti gadījuma skaitļu ģeneratori), KYC procedūru ieviešana (pārbaude no €2000 viena depozīta), atbildīgas spēles instrumentu pieejamība (depozīta limiti, sesijas laika limiti, pašatteikšanās iespēja), regulāri ziņojumi IAUI par lielajiem darījumiem, sadarbība ar Pašatteikušos personu reģistru un atbildīgas spēles brīdinājumi visās reklāmās un platformās.

Reklāmas regulējums ir īpaši stingrs — azartspēļu reklāmas Latvijā nedrīkst tieši piesaistīt nepilngadīgos, nedrīkst saturēt nepatiesus apgalvojumus par laimes iespējām, nedrīkst tikt rādītas TV un radio pirms plkst. 22:00, un visas reklāmas obligāti satur 18+ marķējumu un atbildīgas spēles brīdinājumu.

Likums spēlētājiem garantē vairākas tiesības. Pirmā — tiesības uz pilnu informāciju par spēles noteikumiem, izmaksu nosacījumiem, bonusa T&C un atbildīgas spēles instrumentiem. Operatoram šī informācija jāpublicē saprotamā veidā latviešu valodā.

Otrā — tiesības uz izņemšanas izpildīšanu likumā paredzētajos termiņos. Operatoriem nav atļauts patvaļīgi atturēties no izņemšanas — atteikumam jābūt pamatotam ar konkrētiem T&C vai KYC trūkumiem.

Trešā — tiesības iekļauties Pašatteikušos personu reģistrā. Šis ir absolūts spēlētāja tiesību veids, ko operators nedrīkst atteikt.

Ceturtā — tiesības uz personas datu aizsardzību. Operatori ir saistīti ar GDPR un Latvijas Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Spēlētāji var pieprasīt savu datu piekļuvi, dzēšanu vai pārnešanu.

Piektā — tiesības sūdzēties IAUI, ja nesaskaņas ar operatoru nav atrisinātas.

Likums nosaka 18 gadu vecuma cenzu visām azartspēlēm Latvijā. Šis ir absolūts — nav nekādu izņēmumu, neatkarīgi no spēles veida, summas vai konteksta. Vecuma pārbaude pie ieejas klātienes vietās ir obligāta; online — pirms spēles sākuma ar verificētu identitātes dokumentu.

KYC (Know Your Customer) procedūra ir obligāta visiem operatoriem. Standarta sliekšņi: identitātes pārbaude pie reģistrācijas (vārds, dzimšanas datums, adrese), padziļināta KYC no €2000 viena depozīta vai izņemšanas (dokumenta kopija, ienākumu izcelsmes apliecinājums), un nepārtraukta uzraudzība ar automātiskām ziņojumu sistēmām par nestandartām spēles paradumiem.

Likums uzliek operatoriem stingras atbildīgas spēles prasības. Visiem online operatoriem ir jāpiedāvā depozīta limiti (dienas, nedēļas, mēneša), sesijas laika limiti, reality check uznirstoši logi pēc noteikta laika, un brīvprātīgas pašatteikšanās iespēja. Klātienes operatoriem ir jāuztur informācijas materiāli par atbildīgu spēli un Pašatteikušos personu reģistru pie ieejas.

Darbinieku apmācība ir obligāta — gan klātienes personāls, gan online klientu apkalpošanas darbinieki ir apmācīti atpazīt riska uzvedības pazīmes un, vajadzības gadījumā, piedāvāt informāciju par atbalsta resursiem. Likums arī nosaka, ka operatoriem ir tiesības (un dažos gadījumos pienākums) atteikt apkalpošanu spēlētājiem, kuri uzrāda nopietnas problemātiskas spēles pazīmes.